Oļegs Lekmanovs. "Osips Mandelštams: dzejnieka dzīve"
RL lasa

Uldis Tīrons

Oļegs Lekmanovs. "Osips Mandelštams: dzejnieka dzīve"

Oļegs Lekmanovs
Osips Mandelštams: dzejnieka dzīve

Maskava: Novaja gvardija, 2009
 

Savā ziņā ir pat neierasti lasīt Mandelštama dzīves aprakstu vienkopus - kādreiz katra detaļa par tādiem dzejniekiem kā viņš ar atrašanas prieku tika izvilkta no retajiem atļautajiem memuāriem, Rietumos izdotajām atmiņām un samizdata publikācijām. Oļega Lekmanova pienesums Mandelštama pētniecībā ir dzejoļu iedvesmas avotu meklēšana to gadu avīžu numuros, uz ko Mandelštams acīmredzami atsaucies, taču blakus tam iezīmējas svinīgā un traģiskā dzejnieka tēls uz padomju dzīves un represiju fona. Iesākoties ar “nedrošības, neuzticības, trausluma un klusuma” tematiku, Mandelštama dzeja cenšas iekļauties varmācīgajā īstenībā trīsdesmitajos gados, bet pats Mandelštams pakāpeniski no smieklīgās “marmora mušas” un Osjkas kļūst par varas vajātu, bezizejā iedzītu večuku - dzejnieku, kura mūžs 1938. gada 27. decembrī noslēdzas, kailam nokrītot Vladivostokas koncentrācijas nometnes mazgātuvē. Un blakus tam nevar nedzirdēt to noslēpumaino un nepārtraukto ritmu, kas piešķir vieglumu viņa dzejai un dramatismu viņa dzīvei.