Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Oļegs Šiškins
m/b
Maskava: Novoje ļiteraturnoje obozreņije, 2005
Vēsturnieka un rakstnieka Oļega Šiškina grāmata ir daļa, sapratnes daļa, par fotogrāfiju, kas sastāv no maziem pasaules kārtības pikseļiem, un nav brīnums, ka grāmatā piesauktas dharmas un tibetiešu gudrie: ar to palīdzību autors cenšas tikt tālāk par ierasto garlaicīgo formālismu, runājot par fotogrāfiju. Viņam tas arī izdodas. Mazie apraksti, kas veltīti atsevišķiem uzņēmumiem un atsevišķiem fotogrāfiem (Kapa, Bresons, Salomons, Kudelka), tūlīt pat rada vēlēšanos apstādināt skatienu kādā no minētajām fotogrāfijām, kā apstādināts krītošais republikānis Kapas “uz labu laimi” uzņemtajā kadrā. Šiškinu nodarbina jautājums, kurš galu galā skatās uz lodes ķerto republikāni, jo Kapa slēdzi nospiedis, pacēlis fotoaparātu notikuma virzienā. Ja fotogrāfija patiešām liek iztēloties to skatienu, no kura punkta tā izdarīta, tad Kapas bildes gadījumā, autoraprāt, runa ir par ideālu objektīvismu. (Andrejs Grants stāstīja, ka kādreiz metis fotoaparātu gaisā ar aprēķinu, ka tas “pats” izdarīs uzņēmumu.) Tas viss ir jauki, tomēr nekāda astrāla skatiena uz fotogrāfiju nav: tas vienmēr ir pikselis, dharma, kurā rodas un iet bojā kārtējā pasaule.