Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Padomju un postpadomju identitātes
Sastādītāji Marks Basins, Ketriona Kelija
Ņujorka: Cambridge University Press, 2012
Vēsturiskas konkrētības nozīmē šā 17 pētnieku rakstu krājuma, tāpat kā daudzu citu grāmatu, tapšana izriet no acīmredzamā
fakta, ka identitātes jautājumi nodarbina visu postpadomju valstu sabiedrības. Diezgan acīmredzams tagad šķiet arī tas, ka jēdzienu “nācija”, “nacionālā identitāte”, “nacionālisms” saturs nemaz tik gludi neiegulst plaši akceptētajās teorētiskajās definīcijās – proti, ka tie ir Eiropas 18. gadsimta filozofiskās domas radīti ideoloģiski konstrukti, kurus ievajadzējās, kad sāka trunēt un brukt lielo sabiedrisko kopienu pašorganizācijas vecie balsti, un tāpēc vertikālā, Dieva gribā balstītā hierarhiskā valstiskuma vietā tika izklāts horizontāls, cieši saaudušās nacionālās kopības deķis, tika mainīta kultūras sistēma un iedarbināts jauns sociāls mehānisms: nacionālā valsts. Mēs paši esam labs piemērs tam, ka reāli neizdodas novilkt skaidras robežas ne starp etnisko un nacionālo piederību, ne arī starp citām identitātēm, piemēram, “eiropeisko” (lai ko tas nozīmētu) un padomisko. Iespējams, neprecizitāte ir tieši apstāklī, ka nācijas jēdziena definēšanai kaut kā drusku mehāniski ir izmantots priekšstats par identitāti, kas labi darbojas tikai tad, ja no tā necenšas izgatavot visaptverošu teorētisku sistēmu. Kamēr neesmu galīgi sapinusies, pateikšu vienkārši, ka grāmata atstāj sajūtu par identitātes pētīšanu uz tausti – aptaustot literatūru, TV, kino, arhitektūru, ēdienu, pasu lietošanu, iedziļinoties konkrētās situācijās un it kā tiecoties aizpildīt ar saistvielu tukšumus un šķirbas, kuras veidojas, mēģinot aptvert, kas reāli (nevis teorētiski) ir nācija.