Pazaudētās skaņas

Pazaudētās skaņas
http://savethesounds.info/

Daudzas skaņas nāk pasaulē un pēc laika mirst, līdzīgi kā smaržas un garšas, un runa nebūt nav par nu jau visai grūti realitātē izbaudāmu zobenu tuvcīņas ņegu vai kaut ko tik prozaisku un neatgriezeniski zaudētu kā ormaņu satiksme pilsētu ielās. Mirkli pakavējoties atmiņā, mēs ikviens droši vien atcerētos kādu troksni vai skaņu, kas reiz kaut kad dzirdēta, bet tagad šķiet neglābjami ieslīgusi aizmirstībā, – teiksim, elektriskās centrifūgas “Centa” vibrējošā graboņa, tai lēkājot pa piepūstu gumijas riņķi un žāvējot veļasmašīnā “Rīga” izmazgāto veļu. Šādām izzūdošām skaņām, kā jau nav grūti noprast pēc lappuses nosaukuma, arī ir veltīts Apdraudēto skaņu muzejs, kuru kopš šā gada sākuma sācis veidot kāds Brendans Čilkuts. Viņš raksta, ka par vienu no iedvesmas avotiem šādas vietnes izveidei esot kļuvusi skaņa, ar kādu 1983. gada modeļa JVC videomagnetofoni pirms filmas sākuma ievelk savā mehānismā videokasetes lentu. “Iztēlojieties pasauli, kurā vairs nebūs iespējams dzirdēt Windows 95 sistēmas datora simfonisko darba sākumu. Iztēlojieties daudzas bērnu paaudzes, kam būs sveša eņģeļu sačukstēšanās, kas nāk no televizora dziļumiem vēl labu brīdi, kad tas izslēgts,” Brendans raksta savā vietnē. “Un pasakiet: kurš spēlēs manu GameBoy, kad manis vairs nebūs?”