Philip Glass "Symphony No.5" Requiem, Bardo, Nirmanakaya

Noskaņojums: tūkstošgades uzbudinājums

Vieta: ar skatu uz jūru, ar muguru pret klintīm

Cilvēki: mazbērni

Šis ir albums, kura pavirša noklausīšanās sagādās vienīgi vilšanos un veselīgu mie­gu. Filips Glāss šoreiz ir centies pierādīt, ka arī banālas idejas iespējams realizēt augstā profesionālā kvalitātē, nezaudējot pašcieņu un misijas sajūtu. Šķiet, kas gan var būt vēl banālāks par visu pasaules tau­tu svēto rakstu savienošanu vienā ri­tuā­lā tekstā, kas sākas ar pasaules un cilvēka radīšanu, bet beidzas ar pasaules bojāeju un cilvēka atbrīvošanu. Turklāt šis pro­jekts tiek realizēts milleniuma mārketinga ietvaros, laikā, kad pasaulē cilvēki joprojām iet bojā reliģiskos konfliktos. Glāss tomēr pieņēma izaicinājumu un ar askēta pašaizliedzību izpildīja pasūtījumu. Rezul­tā­tu ir vērts aptaustīt — tas ir ne tikai du­bul­tais kompaktdisks, bet arī divpadsmit grā­matiņas ar dažādu reliģisko sacerējumu tekstiem, burtiem, hieroglifiem un zīmēm. Skaņdarba žanru noteikt ar formāliem ap­zī­mējumiem ir grūti — svarīga loma tajā ir koriem, bet paša komponista virsrakstā do­tie trīs apzīmējumi ir nevis simfonijas da­ļu nosaukumi, bet gan attieksme pret sa­turu — rekviēms par pagātni, bardo par ta­gadni un nirmanakaja par nākotni. Lai tad nu muzikologi min, kas ar to ir do­māts!