Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pink Floyd
The Division Bell
Šis bija pirmais mūzikas albums, kas aplūkots Rīgas Laikā, – tā nebūt nebija nejaušība, Pink Floyd taču bija arī pirmie, kas populāro mūziku padarīja par sarunas un analīzes objektu. Nostiprinot konceptuālā albuma ideju un priekšstatu par to, ka mūzikas autors var būt grupa, nevis profesionāls komponists, viņi mūs pieradināja pie domas, ka albums nav tikai dziesmu apkopojums, bet arī noteikta vēstījuma nesējs. 1994. gadā tas bija iespaidīgs un cerīgs žests, kas apliecināja, ka Pink Floyd nav beigušies, bet turpinās iesākto, neskatoties uz nesamierināmo strīdu ar bijušo dalībnieku Rodžeru Votersu. Albums tika veidots pusotru gadu, ciešā sadarbībā ar producentu Bobu Ezrinu tapa idejas 25 dziesmām, no kurām albumā iekļuva vienpadsmit, pilnā mērā izmantojot kompaktdiska ietilpības iespējas. Atskatoties ar pamatīgu laika atstarpi, mēs redzam, ka skanējuma ziņā tas ļoti spēcīgi iezīmē Deivida Gilmora idejas un kalpo par priekšvēstnesi viņa 12 gadus vēlāk iznākušajam solo albumam “On An Island”. Bet satura ziņā tas runā par to pašu – par cilvēka vientulību šajā pasaulē un to, cik trausla un saudzējama ir jebkura cilvēciska kontakta iespēja. Obligāti jādzird: “High Hopes”.