Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Radiohead
Amnesiac
Radiohead iemanījušies teju vai katru savu albumu padarīt par nozīmīgu pagrieziena punktu rokmūzikas vēsturē, taču šis ir viens no svarīgākajiem, jo par tādu tapis sava veida nejaušības rezultātā. Ierakstot pusgadu iepriekš iznākušo albumu “Kid A”, grupa ne vien nolēma darīt visu “no sākuma”, tā, it kā viņi būtu aizmirsuši rokmūzikas pamatus, visus tos pantiņa un piedziedājuma, ritma un ģitāras solo paņēmienus, un nu ķertos pēc palīdzības pie jebkuras studijā aizmirstas skaņu tehnikas driskas, bet arī dažādās ierakstu studijās radīja tik daudz atšķirīgu fragmentu, ka nekādi nespēja savienot vienā veselā. Tika nolemts izdot vienu daudzmaz normālu albumu, bet pārpalikumus nevis atstāt singlu B pusēm vai bonusa diskiem, bet padarīt par pilnvērtīgu jaunu mākslas darbu. Efekts bija negaidīts. Kaut kādā ziņā tas atgādināja grupas James pieredzi ar producenta Braiena Īno savāktajiem “neveiksmīgajiem” ierakstu fragmentiem, no kuriem tika salīmēts lielisks albums “Wah Wah”, taču šajā gadījumā šis process iezīmēja tālāku atteikšanos no tradicionālajiem muzikālās izteik-smes līdzekļiem, padarot par instrumentu un balsi jebko, kas vien mūziķim ir ienācis prātā, bieži vien – pašu domu. Obligāti jādzird: “I Might Be Wrong”.