Raimonds Tiguls "Islands"
RL klausās

Ilmārs Šlāpins

Raimonds Tiguls "Islands"

Raimonds Tiguls
Islands
2011, Moonlight Sound Design

Cilvēks nav vientuļa sala

Braucot ciemos pie tālākiem draugiem vai vēl jo vairāk pie nepazīstamiem ārzemniekiem, vienmēr gribas aizvest ko tādu, kas vislabākajā veidā pārstāvētu tavu zemi, kultūru, galu galā – tavu paša gaumi. Reti paveicas, ka tas, kas tev šķiet skaistākais, ir arī interesants vai vērtīgs svešinieku acīs. Vēl sarežģītāk ir ar pašiem ceļojumiem – gatavojoties braukt uz kādu skaistu, eksotisku vai izsapņotu vietu, tu jau iepriekš domā, cik daudz visa kā vērtīga un skaista atvedīsi mājās. Varbūt pat nedomā, bet zini. Taču atvest parasti sanāk visādus banālus nieciņus, kas pēdējā brīdī nopirkti lidostas suvenīru veikalā un no kuriem vietējiem iedzīvotājiem visdrīzāk gribas aiz kauna paslēpties zem letes. Raimondam Tigulam ir izdevies izvairīties no diviem galvenajiem mūsdienu pasaules mūzikas paklupieniem – no pārliekas samākslotības un bezgaumīgas banalitātes. Ceļojumu laikā Īslandē un Gotlandē atrastās balsis, idejas un motīvi ir saglabāti dzidri un neatšķaidīti. Vislabāk būtu arī nezināt, kādi seni vai ultramoderni mūzikas instrumenti, dārgas datorprogrammas vai pieaicināti virtuozi albumā izmantoti, jo mūzika skan un dzīvo pati savu stāstu. Ceru, ka nevienu neaizvainošu, sakot, ka šis ir labākais Tigula albums, kas itin mierīgi varētu pretendēt tikt sadzirdēts un pieprasīts vismaz Eiropas mēroga mūzikas tirgū. Un šajā sakarā iepriecina ziņa, ka “Islands” ir tikai pirmais no sērijā “Manas rīta un vakara dziesmas” iecerētajiem albumiem.