Ralfs Leitons "Tuvu vai mirt! [Tuva or Bust!]: Ričarda Fainmana pēdējais ceļojums"

Ralfs Leitons
Tuvu vai mirt! [Tuva or Bust!]: Ričarda Fainmana pēdējais ceļojums
Ņujorka: Penguin Books, 1991
 

“Tā tagad. Agri iepriekšējais ļoti salt sen atpakaļ lietas tādā ceļā.” Ļoti smējos, kad izlasīju to kā pirmo teikumu tulkojumu no tuviešu pasakas “Krauklis un pūce”, kā arī mana sena paziņas Ondara Darimas rakstīto vēstulē Ralfam Leitonam un Ričardam Fainmanam, ko viņi, izmantojot tuviešu–krievu un krievu–angļu vārdnīcu, bija pārtulkojuši kā: “Mani Ondars Darima saucas, četrdesmit pieci sniegains es.”

Pieļauju, ka visi, kas kaut ko zina par ekscentrisko amerikāņu fiziķi Ričardu Fainmanu, zina arī to, ka mūža beigās viņš kopā ar draugiem centās nokļūt Tuvā, par kuras eksistenci bija uzzinājis no brīnumainajām pastmarkām, kuras 30. gados bija izdevusi tobrīd vēl valsts Tannu Tuva. Fainmana draugam Leitonam izdevies uzrakstīt lielisku dokumentālo stāstu par aizrautību, ar kādu uz pasaules notikumu un PSRS sabrukšanas fona neprātīgi kalifornieši rada savu mikrovēsturi, no kuras kļūst skaidrs, ka īsti ceļojumi nepavisam nav ģeogrāfiski. Fainmans nomira īsi pirms iespējamā brauciena uz Tuvu, un es no sirds pievienojos Leitonam, kuram Āzijas centra piemineklis Kizilā šķiet piemineklis brīnišķīgajam fiziķim.

Kā teiktu Kalifornijas tuvieši: “Liels bagāts būt jums vēlu es. Lielu ar pilns esmu es.”