Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Renē Klemāns
Ceļinieks lietū, 1970
Le Passager de la pluie, René Clément
“Vai nu aka bija ļoti dziļa, vai arī viņa krita ļoti lēni, jo varēja pagūt gan apkārtni apskatīt, gan pagudrot, kas varētu notikt tālāk.”
Renē Klemāna trilleri ievada citāts no “Alises Brīnumzemē” uz drūmi zaļganpelēkas, lietainas Dienvidfrancijas pilsētainavas fona; baltā ģērbta sieviete ar sarkaniem matiem, vārdā Melanholija, aiz lietus lāsēm klātas loga rūts grauž nagus un vēro no autobusa izkāpjošu svešinieku. Satraukums jaunās sievietes acīs nepārprotami signalizē par briesmām, un kritiens izrādās straujāks, nekā Lūisa Kerola atsauce liek gaidīt. Uzreiz pēc aizbraukšanas no mātes – sievietes ar stingru pārliecību, ka visi vīrieši ir cūkas, – Melanholiju izseko un izvaro seksuāls maniaks.
Naivuma iespaids, ko sākumā rada Melanholija, ir maldīgs: viņa iebrucēju nošauj, līķi noslēpj un cer, ka par notikušo neuzzinās greizsirdīgais vīrs, pat neiedomādamās, ka lielākas problēmas sagādās kāds mīklainu motīvu vadīts amerikāņu izmeklētājs.
Filmas sākumā grūti noticēt, ka Holivudas mačo un vīrišķības ikona Čārlzs Bronsons, kurš pats sevi aprakstījis kā vizuāli līdzīgu spridzinātam akmeņu karjeram, atveidos galveno lomu franču art-house filmā, pie tam tādā, kurā mīlestības metaforas un vieglprātīgi dialogi nomāc kautiņus un slepkavības. Tomēr no sev tuvās tematikas Bronsons, tēlojot izmeklēšanas pulkvedi Hariju Dobsu, arī gluži neatkāpjas – jo vairāk viņš uzzina par sievietes pastrādāto slepkavību, jo vairāk viņā iemīlas.