Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Emilie Mayer
Symphony No. 4
2018, Capriccio
Ja jūs nekad neesat dzirdējuši šo vācu romantisma laika mūziku, nav nekāds brīnums, tās autore ir sieviete. Emīlija Luīze Frīderika Maiere dzimusi 1812. gadā Frīdlandē Mēklenburgā, uz austrumiem no Neibrandenburgas. Viņa bija pārtikuša aptiekāra vecākā meita, kopš bērnības uzrādījusi muzikālas dotības, taču komponēt sākusi relatīvi vēlu – 28 gadu vecumā pēc pēkšņas un traģiskas tēva nāves. Viņš nošāvās Emīlijas mātes bēru 26. gadadienā. Maiere tā arī nekad neapprecējās, viņa turpināja muzikālo izglītību Štetīnē un Berlīnē, kļuva par visai ražīgu komponisti, sarakstīja astoņas simfonijas, operu “Zvejniece” un virkni skaņdarbu klavierēm un kameransambļiem. Viņas pasniedzējs Karls Lēve pēc pārbaudes iestājeksāmeniem esot teicis: “Jūs patiesībā nezināt neko un tajā pašā laikā zināt visu. Es būšu dārznieks, kas palīdzēs talantam, kurš šobrīd kā pumpurs dus jūsu krūtīs, atvērties un kļūt par visskaistāko ziedu!” Jā, vēlāk Emīlija Maiere strādājusi Berlīnes Operas akadēmijā par asociēto direktoru un visu mūžu cietusi no ēšanas traucējumiem.