Ilmārs Šlāpins

Ludwig van Beethoven, Sir Simon Rattle "Christ on the Mount of Olives"


Ludwig van Beethoven, Sir Simon Rattle

Christ on the Mount of Olives

2020, London Symphony Orchestra


“Kristus Olīvu kalnā” (Christus am Ölberge, op. 85) ir Bēthovena vienīgā oratorija un viens no visretāk izpildītajiem viņa darbiem, kam par iemeslu ir vairākas nelaimīgas sakritības. Ilgu laiku mulsinoša šķita sižeta izvēle: tas stāsta par Jēzus šaubu mirkli Ģetzemanes dārzā un apraujas “pašā interesantākajā vietā”, pēc kuras sākas tas viss, par ko mēs viņu mīlam un atceramies. Citiem vārdiem sakot, Jēzus šeit parādās kā ārkārtīgi cilvēcisks un vājš varonis, šķiet, tik dramatiski un izvērsti attēlot šo Pestītāja aspektu pēc Bēthovena spēja vienīgi Andrū Loids Vebers un Tims Raiss rokoperā “Jēzus Kristus superzvaigzne”. Pašam komponistam oratorija šķita neizdevusies, bet īpaši pasūtītais dzejnieka Franca Ksāvera Hūbera librets – pavisam vājš. Runā, ka viņš žēlojies un teicis, ka labāk būtu rakstījis mūziku Homēra vai Šillera tekstiem. Hūbers piedāvājis labojumus, taču Bēthovens tikai attraucis: “Es zinu, ka šis teksts ir ļoti slikts, taču pat slikts teksts ir uztverams kā nedalāma vienība, ko atsevišķi labojumi var tikai vēl vairāk sabojāt.” Jaunākajā oratorijas ierakstā, kas tapis koncertizpildījuma laikā, diriģents Saimons Ratls kopā ar Londonas Simfonisko orķestri piedāvā operiski iespaidīgu un mūsdienīgi dramatisku traktējumu.

Raksts no Februāris 2021 žurnāla