Mārtiņš Brauns "Daugava"

Mārtiņš Brauns

Daugava

2018, SKANI

Šis ieraksts daudziem būs pārsteigums, jo īpaši tiem, kas bija piemirsuši vai arī nebija pievērsuši uzmanību tam, ka pēdējo gadu dziesmu svētku hitam “Saule, Pērkons, Daugava” kopš sākta gala līdzi nācis dziesmu cikls ar Raiņa vārdiem. Sarakstīts 1988. gada iestudējumam Valmieras teātrī, tas sākumā bijis tikai tāda ideja par dziesmām: nu, kā jau tas ar teātra mūziku nereti mēdz būt, daudz kas atkarīgs gan no režisora, gan no aktieriem, kam dziesmas jānodzied. Pašam Mārtiņam Braunam šī mūzika vienmēr ir bijusi svarīga, un viņš nav rimies to aranžēt un arī pats nereti sēdies pie taustiņinstrumentiem, kuriem šeit ir sava vērā ņemama loma. Par kora mūziku tā tapa vispirms kamerkora “Sindi putnu dārzs” versijā, kur būtiska nozīme bija unikālajai solista Nika Matvejeva balsij. Tad sekoja atsevišķu daļu iekļaušana lielkoru repertuārā, līdz pat Katalonijas neatkarības kustības lēmumam padarīt fināla dziesmu par savu himnu. Taču izrādās, ka pabeigtas un notīs pierakstītas kora versijas visam dziesmu ciklam kā vienotam veselumam līdz šim nav bijis, taču, pateicoties diriģenta Sigvarda Kļavas un Latvijas Radio kora apņēmībai, tas beidzot ir noticis: tapusi gan nošu partitūra, gan ieraksts, kurā aktīvi piedalījies pats autors ar savu sintezatoru un balsi (Niku Matvejevu neviens cits nespēj aizstāt). Bet par Radio kori mums jau sen nav ilūziju, viņi spēj visu. Kā teicis Mārtiņš Brauns: “Viņi nodziedās arī elkoņa nospiedumu uz klaviatūras.”