Ari Turunens, Markuss Partanens "Tikai pēc jums. Vispasaules labo manieru vēsture"

Ari Turunens, Markuss Partanens

Tikai pēc jums. Vispasaules labo manieru vēsture

Maskava: Альпина Паблишер, 2019

Par daudzu etiķetes ķermenisko izpausmju bioloģisko, dzīvniecisko izcelsmi, tāpat kā par mērķi izvairīties no agresijas un sadursmēm, kas vienlīdz raksturīgas kā dzīvniekiem, tā cilvēkiem, nekādu pārsteigumu nebija, un arī doma, ka mūsdienu demokrātijas principi sadzīvo ar mehānismiem, kas bijuši domāti sociālo slāņu stingrai norobežošanai, nebija sveša. Bet, piemēram, par daudzu viduslaikos radušos regulu sakaru ar alkohola lietošanas pārmērībām, lai kontrolētu cilvēku uzvedības “aizslīdēšanu iracionalitātē”, nu – kaut kā nebiju aizdomājusies. Un tās nebūt nav regulas, kas aizliegtu pašu alkohola lietošanu, jo tas vispār nebija iedomājams; tie ir sodi: 9. gs. franču garīdzniekam, kas apvēmis kādu no neskaitāmo katoļu svētku pusdiengaldiem, jāskaita nožēlas lūgšanas 40 dienas, ja viņš ieņem vikāra amatu, bet tikai 30 dienas, ja viņš ir vienkāršs mūks, un 20 dienas, ja viņš ir vikāra palīgs. Jādzer ir – un jācieš arī, tās abas ir normas. Protams, nodaļas “Gāzes”, “Defekācija un urinēšana”, “Spļaudekļi” un “Deguna šņaukšana” ir aizraujošas tieši tāpēc, ka par vienīgo pieklājīgo ķermeņa šķidrumu joprojām atzīst asaras, lai gan jau apgaismības laiku autoritātes lielu raudāšanu uzskatīja par veselajam saprātam kaitīgu un kopš 19. gs. tā tiek saistīta ar slimīgu nervozitāti un histēriju. Mans secinājums kopumā ir tāds, ka īsteni eiropeisks ir tas, kas duāls un pretrunīgs: piemēram, vizuālajā un simboliskajā sfērā seksualitāte un atkailināšanās mums ir kļuvusi ikdienišķa, bet fiziska un nu jau arī vārdiska pieskaršanās – kategoriski nepieņemama. Starp citu, kad man gadījās būt Bāzelē pie Roterdamas Erasma kapa katedrāles pakājē, visā pilsētā bija kaut kāds liels ļembasts un blakus kapam griezās karuselis.