Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Bens Makintairs
Spiegs un nodevējs
Londona: Viking, 2018
Atšķirībā no lielas daļas līdzīgas lektīras, no kuras parasti vēdī tāda kā skāņa pelējuma dvaka, šī grāmata uzrakstīta aizraujoši un eleganti, un, ja vien runa nebūtu par reāliem cilvēkiem un notikumiem, nebūtu grūti noturēt to par slavenā Lekarē darbu.
Kaut gan biju dzirdējusi un lasījusi par Oļegu Gordijevski (viņš arī nosaukumā minētais spiegs; nodevējs ir Oldričs Eimss, kurš 1985. gadā izpļāpājās arī par manu tēvu), tikai šoreiz atklāju paralēles ar savu tēvu un to, kā notiek slepenās informācijas vākšana, apstrāde un nodošana, kā šādi cilvēki izvairās no “astēm”, kādu piesardzību ievēro sadzīvē. Tāpat kā mans tēvs, Gordijevskis studējis Starptautisko attiecību institūtā; tāpat kā tēvs, izgājis VDK “spiegu skolas” apmācību; tāpat kā viņš, vīlies padomju iekārtā un komunismā, tikai tēvam pagrieziena punkts bija padomju tanki 1956. gadā Ungārijā, bet Gordijevskim – tanki 1968. gadā Čehoslovākijā. Jaunums: abiem kopīgs ir Latvijā dzimušais un mežabrāļus spīdzinājušais Arkādijs Guks, kurš Gordijevska laikā bijis VDK “rezidents” Londonā. Atziņa: pretēji manām dažkārtējām fantāzijām un, iespējams, tēva iecerēm, viņš visdrīzāk nebūtu atgriezies šajā pasaules daļā, bet atlikušo mūžu pavadījis tikpat anonīmi, kā to vada aizmuguriski uz nāvi notiesātais Oļegs Gordijevskis.