Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Čārlzs S. Prebišs
Budistu mūku disciplīna
Pārliecība par to, ka pareizs dzīvesveids ir vitāli nepieciešams, lai cilvēks varētu sasniegt apskaidrību, piemīt visām budisma skolām, taču pastāv zināmas atšķirības tajā, cik stingri ir uzvedības noteikumi, kas būtu jāievēro mūku kārtu pieņēmušajiem. Uzskata, ka senākā šķelšanās starp dažādiem budisma novirzieniem sākās tieši tad, kad daļa mūku nevēlējās pieņemt papildu noteikumus pie tiem, kas jau bija pierakstīti Vinaja pitakā – pamatīgi biezajā un detalizēti strukturētajā kanonā. Šajā grāmatā tulkotas un komentētas divas sūtras, kas pieder agrīnajām Mahāsamgiku un Mūlasarvāstivādinu skolām. Interesantākais ļoti precīzi aprakstītajos ikdienas dzīves noteikumos ir tas, kas attiecas uz ēdienu, apģērbu, personisko higiēnu un nevēlamām darbībām. Mūks nedrīkst doties skatīties karadarbību, nedrīkst pavērst ieroci pret otru mūku vai pat tikai izlikties, ka viņam rokās ir ierocis, nedrīkst arī otru nobiedēt vai kutināt. Mūks nedrīkst savā dzīvesvietā paturēt lieku ēdiena bļodiņu ilgāk par desmit dienām. Viņš nedrīkst iekurt uguni, lai sasildītos, ja vien nav slims. Viņš nedrīkst urinēt, izkārnīties, spļaut vai izšņaukt degunu zaļā zālē. Ēdot mūks nedrīkst čāpstināt, piebāzt pilnu muti, skatīties līdzās sēdošā mūka bļodiņā, nedrīkst laizīt pirkstus vai bļodiņu. Un, pats par sevi saprotams, nedrīkst izmest neapēstu ēdienu. Zero Waste.