Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!
Gunta Šnipke
Kā
Rīga: Latvijas mediji, 2024
Redaktoru rutīna izpaužas tā, ka mēs lasām arī grāmatu pieteikumus un citu redaktoru izdomātos raksturojumus, kurus vairums lasītāju droši vien daudz nepēta. No “Kā” anotācijām es nu iznesu tādus formulējumus kā “liriski sirreālas atbildes” un “filozofiska līdzpārdzīvojuma iemiesojums”, lai ko tas nozīmētu. Tomēr iejusties tekstā man vairāk palīdzēja Jura Petraškeviča tīklotā grafika, par kuru autors savulaik bija teicis, ka viņu zīmējumā interesē process un papīra spēja izturēt. Kā pasaulē notiekošā raupjums strādā uz papīra, nemitīgi draudot to ievainot, uzplēst, sabojāt, un cik šis plānais, maigais papīrs ir izturēt un pretoties spējīgs. Cilvēks kā papīrs. Un šīs dzejas pārsteidzošā īpašība ir tieši tā, ka, ļaudama visiem ārpasaules skrāpējumiem palikt un svešķermeņiem pielipt uz savas virsmas, tā neizšķīst driskās, bet strukturē banālo haosu, paliekot sevī vienota un stipra. Dzeja kā cilvēks.