Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Guntis Šmidchens
Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā
Rīga: Mansards, 2017
Uz grāmatas vāka teikts, ka šis monumentālais darbs vēl gadu desmitiem būs autoritatīvs avots par šo tēmu. Un tā tas arī ir, lai kā katrs no mums, kam ir kāda personiska saistība ar šo laiku un šīm dziesmām (vai arī šķietams personiskuma trūkums), interpretētu pētījuma saturu un secinājumus. Man visbūtiskākais šķiet nevis tas, vai es katram vērojumam vai vērtējumam te varu piekrist, bet tas, ka autors man dod iespēju domāt par to, ko es nespēju ne atcerēties, ne salikt jel kādā sakarīgā struktūrā. Viņa detalizētie ieraksti un pieraksti dod man kaut ko reālu, konkrētu manas atmiņas nerealitātē un nekonkrētībā. Viņš dod man iespēju būt vismaz subjektīvai, pretējā gadījumā es esmu vienkārši nekāda, jo neuzdrīkstos par kaut ko spriest no tām – pat nezinu, kā godīgāk pateikt, ķermeņa atmiņas trīsām? No līdzās stāvoša cilvēka sasvīdušās rokas pieskaršanās? No asarainu kamolu kāpšanas kaklā? Kas tas vispār bija? Šņabis galvā vai dzīves lūzuma punkts, kurā ir jālec nedomājot, lai kājas nepaliek katra savā kontinentā? Bet te ir monumentāls dziedāšanas gadījumu protokols un dziesmu vārdi, un es varu censties kā zīmulis savilkt kopā punktus. Lūk, tāds pazudušas esamības avots – tik iekšējs, lai gan uz vāka teiktais, protams, bija domāts par pētījuma noderību un nozīmību, kas vērsta uz āru, ārpasaulē. Turklāt jūtos tikpat personiski pateicīga par kompakti izglītojošajām Baltijas dziesmuvēstures nodaļām (2.–4.).