Jānis Larri "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi"

Jānis Larri
Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi
Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1959

Šī grāmata latviešu valodā iznākusi pirms 60 gadiem. Es to izlasīju pirms kādiem 55 un ieguvu zināšanas, kas bija ne tikai pirmās, bet daudzos gadījumos arī vienīgās un paliekošās, – par spāru acīm, ūdensrožu pumpuriem, sienāžu dējekļiem, zirnekļtīklu lipīgajiem mezgliņiem, maksteņu mājiņām, mārīšu attiecībām ar laputīm un citām svarīgām lietām. Varu katrā laikā pastāstīt par diviem bērniem un profesoru, kas, iedzēruši pamazināmo šķidrumu, nonāk bīstamajā milzīgo kukaiņu pasaulē. Tikai par autoru neko nezināju. Valda Grēviņa tulkojums no krievu valodas, bet autors – Jānis? Izrādījās, ka, pēc čekas datiem, biologs, žurnālists un rakstnieks Larri dzimis 1900. gadā Rīgā un ir latvietis. Autobiogrāfijā gan viņš esot rakstījis, ka piedzimis kaut kur pie Maskavas, jo tēvam tur bijis darbs. Tur Jānis kļuva par mazu krievu bāreni un klaidoni, līdz 14 gadu vecumā, sākoties pasaules karam, nonāca armijā, vēlāk arī pilsoņkarā, sarkano pusē. Sācis publicēties Harkivas avīzē Молодой ленинец, viņš pamazām nodevās rakstīšanai – stāsti, fantastika, bērnu grāmatas –, tomēr riebums pret idiotisku rediģēšanu un patvaļīgiem labojumiem viņu aizdzina atpakaļ pie bioloģijas, konkrēti pie zivkopības, un pie “Karika un Vaļas” viņš ķērās, būdams zivjaudzētavas direktors. Tas notika, pateicoties Samuilam Maršakam, kurš meklēja autorus dabas stāstiem un panāca arī grāmatas publicēšanu; sākumā izdevniecība esot strikti atteikusi, uzskatot, ka cilvēks jārāda kā dabas uzvarētājs un pārveidotājs, nevis knislis, kas mazāks par odu. Taču visneparastākais Larri sacerējums bija adresēts nevis bērniem, bet gan Staļinam. Viņš sūtīja vadonim turpinājumos stāstu “Viesis no debesīm”, kurā marsietis, ieradies uz Zemes, skarbi un nepārprotami kritizē padomju totalitāro realitāti. Pavadvēstulē, kurā Larri bija izdomājis sev gruzīnisku pseidonīmu, viņš sola, ka Staļins būs viņa vienīgais lasītājs. Labais cars nezina, kādus murgus sastrādā viņa rokaspuiši, vajag tikai viņam to pastāstīt. Dažu mēnešu laikā pa 7 sūtījumu pēdām autors tika atklāts un notiesāts. Pēc 15 gadiem no gulaga atgriezies Ļeņingradā, viņš tur arī nodzīvoja līdz 1977. gadam.