Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kajs Mikonens
Komiksu naratoloģija
Ņujorka: Routledge, 2017
Uz komiksiem es nudien skatos kā teļš uz jauniem vārtiem. Redzu – un neredzu, neprotu skatīties tā, lai saprastu, neprotu izlasīt stāstu, kurā dominē attēls un pastāv savi konkrēti vēstījuma un uztveres principi. Bērni to iemācās praksē, bez teorijas, man jau vairs neatliek nekas cits kā mācīties caur zinātni, kas pēta komiksu struktūru un vēstījuma paņēmienus. Taču lasot nelika miera cits jautājums, kurš neviļus kļuva par galveno: kā to pateikt latviski. Sajutos kā kādreiz 4. kursā, rakstot kursa darbu par Bergsonu, – toreiz nācās pašai pieņemt vairākus lēmumus, kā latviski izteikt dažus Bergsona terminus. Komiksoloģijā aizķēros ik pa solim, jo tur netrūkst konkrētu tehnisku apzīmējumu un definīciju, kuru jēgu man kā komiksu analfabētam bija jāmēģina saprast. Taču es domāju latviski, un saprast man nozīmē pateikt latviešu valodā. Interesējoties par Kaju Mikonenu, apstiprinājās aizdomas, ka grāmata eksistē tikai angļu valodā. Profesors pats ir izglītojies angļu valodā un nav uzņēmies pūles domāt par sava pētījuma priekšmetu somiski.
Es nezinu, kur man tagad būtu jāvirzās tālāk, – nav kursa darba vadītāja. Varbūt būs jārīko seminārs kopā ar latviešu komiksu māksliniekiem un kopīgi jāsastāda komiksu terminu vārdnīca.