Mērlins Šeldreiks "Samudžinātā dzīve. Kā sēnes rada mūsu pasaules, maina mūsu domas un veido mūsu nākotni"

Mērlins Šeldreiks

Samudžinātā dzīve. Kā sēnes rada mūsu pasaules, maina mūsu domas un veido mūsu nākotni

Londona: Vintage, 2020

Nē, autors nav viduslaiku alķīmiķis, bet gan jauns zinātnieks ar Kembridžas doktora grādu tropu ekoloģijā. Šī ir viņa pirmā, bet jau 20 valodās pārtulkotā un prestižus slavinājumus saņēmusī grāmata, kurā gan patiesi ir kaut kas no maģijas, jo tā piepeši liek visur saskatīt sēnes, sēnītes, sēņotni, micēliju. Mēs paši neesam gluži sēnes (savā ziņā drīzāk ķērpji), taču neesam arī nekādi vienlaidu indivīdi, jo saturam miljoniem sīkbūtņu – to vidū, protams, pa sēnītei, kas nav ne šis, ne tas, ne augs, ne zvērs, bet kaut kas pats savs – un tās kopā veido mūs kā decentralizētu organismu, kurš maldīgi iedomājas, ka sevi pazīst. Visvairāk Šeldreiks interesējas par mikorizu, simbiozi ar sēnēm, no kuras atkarīgi 90% zemeslodes augu. Draudzīgās mikorizas attiecības tomēr nenozīmē, ka sēnes būtu kādi pasaules labdari: autors ar jūtamu iedvesmu apraksta sēnīti, kas inficē cikādes un pamazām sairdina to pēcpuses, pārvēršot kukaiņus par “lidojošiem nāves sālstrauciņiem”, kuri izbirdina neskaitāmas sporas. Grāmatā ir arī apceres par vērtīgo psilocibīnu, par trifeļu seksu, par sēnēm, kas pārtiek no koksnes, bet ir “uztrenējamas” ēst plastmasu, lietotus autiņus, naftu u.tml. Savukārt pats Šeldreiks burtiski apēdis savus vārdus, proti, vienu grāmatas eksemplāru. Kā? Paskatieties feisbukā.