Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Nataļja Solnceva
Lelles reputācija
Maskava: Vodoļei, 2017
Grāmata ar bildītēm. Runa ir par leļļu tēliem, kas no taustāmajām un skatāmajām mākslām pārceļo literatūrā, tāds smeldzīgi vilinošs temats, kā konfekte – pastāv saldas, bet arī šķebinošas iespējas. Krievu literatūrpētniece Solnceva spēlējas ar lellēm intelektuāli, kataloģizējot pēc kultūras kodiem, psiholoģiskajiem tipiem un filozofijas paradigmām. Lelles kā cilvēciņi, simulakri, matrices, kas iemieso cilvēku pasaules stereotipus, tomēr katra ar savu statusu īpašajā leļļu pasaulē. Un tipoloģija, kas strukturē grāmatu nodaļās, pēc vajadzības atkal var tikt pavērsta cilvēku pasaules virzienā: marionetes, intersubjektīvās lelles, arlekīni, upuri, mānekļi, ļaundares, velnišķās, greznās pievilinātājas, sociālās, sargātājas, porcelāna lelles, zaldātiņi, statujas un leļļu mājas. Pamats tieši šādam, visticamāk, neobligātam, dalījumam ir mēģinājums sasaistīt lelles ar kultūrvēsturiskām cilvēka koncepcijām. Aizraušanās ar krievu sudraba laikmetu vedina īpaši pievērsties Bloka, Mandelštama, Ahmatovas, Belija, Remizova, Šeršeņeviča, Gipiusas u.c. darbiem, Stravinska/Djagiļeva/Benuā “Petruškam” – visam šim biogrāfiski mākslinieciskajam karnevālam –, un arī Solncevas tipoloģijai kājas aug tieši no turienes, lai gan grāmatā aptverts plašs ģeogrāfiskais un vēsturiskais konteksts, ieskaitot krievu pasakas, ar kuru pelnu lellēm spēlējušies laucinieciskie Rasputins un Astafjevs, Šiškina rotaļas ar zaldātiņiem un neiztrūkstošo Peļevinu.