Otomārs Kalpiņš "Sāļumā. Ragaciema jūras karaļa stāsts Rudītes Kalpiņas redakcijā"

Otomārs Kalpiņš

Sāļumā. Ragaciema jūras karaļa stāsts Rudītes Kalpiņas redakcijā

Dzīve Rīgas līča piekrastes ciemos 20.–21. gadsimtā

Rīga: Latvijas mediji, 2018

Četri simti sešas lappuses man ir ļoti piemērots un iemīļots grāmatas biezums laikos, kad par romāniem dēvē arī visai īsus sacerējumus. Turklāt šis nemaz nav romāns, bet dokumentāls darbs – vēsturnieku komentāriem bagātīgi apveltīta, literarizēta (skaidri nezinu, cik lielu teksta pārveidi tas nozīmē) Ragaciema zvejnieka (1928–2008) dienasgrāmata. Un samērs starp stāstu, notikumiem, viedokli un informāciju, ko no tās paņemt, var veidoties atbilstoši atšķirīgai lasītāja interesei. Kad rūpīgi izlasīju katru burtu, no vāka līdz vākam, kļuva skaidrs, ka mans lielais ieguvums – mana izvēle, ko atcerēties no plašā piedāvājuma, – ir valoda. Ne tikai jūras, krasta un zvejas lietu un vietu apzīmējumi, bet vispār visa šī vācu, krievu un angļu vārdu atveidojumiem bagātā sadzīves valoda; veids, kā cilvēka atmiņa pārveido un noglabā nosaukumus, dziesmu vārdus, cilvēku uzvārdus; kam nu var dzīt pēdas redaktori; priekšstati par to, kādiem vārdiem jāstāsta par mīlestību un kā jāraksta mīlestības vēstules; kā jārunā par dzīvi, morāli un Dievu baptistu stilā; kļūdas, pārpratumi un neprecizitātes, zemsvītras skaidrojumi un mana vēlme vietām apstrīdēt to nepieciešamību, tiem iebilst vai – otrādi – konsekvences labad pieprasīt vēl kādus trūkstošus. Jā, visa šī valodas ņudzēšana, kā velkot laukā pilnu āmi, kurā zivis saspiestas ciešā murskulī, bet ik pa laikam kādai vēl izdodas caur tīkla acīm aizplunkšķēt atpakaļ dzīvē un pazust.

Inese Zandere