Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pauls Cēlans
Melnās pārslas
No vācu valodas atdzejojusi Jana Vērdiņa
Rīga: Neputns, 2022
Grāmatiņa maza, bet temats daudz par plašu, lai spētu izvēlēties, ko no tā varētu izcelt šādā īsā tekstiņā. Sajūtas tveras pie visādām saliņām, kas peld acu priekšā, un visupirms tie ir neskaitāmie neoloģismi, dzejoļa (un nevis autora un viņa biogrāfijas) pieprasītie okazionālismi, kas ar tulkotājas roku ierakstās latviešu valodā – lai kas ar tiem tālāk te notiktu, tie kustina ūdeņus un priekšstatus par valodu un tās lietotājiem, kuriem nekas tajā nepieder, izņemot brīvību. Un vēl no atmiņas izpeld pilsēta, ko pirms gadiem tik cītīgi izošņāju, meklējot izdzēstās Cēlana pēdas, un pratu atrast tikai formālus, maldinošus pieturpunktus, no kuriem nekas neizrietēja. Jocīgi, man tomēr patika šī meklēšana, kas ne pie kā neaizveda, izņemot iedomu, ka es varētu sev šo vietu nosaukt vēl kādā vārdā, ne vāciski, ne rumāniski, ne ukrainiski, bet – nu, teiksim, “saviski”; vai tas būtu latviski – kas to lai zina. Par pārējo, kas šīs grāmatas sakarā ir tiešām pārdomu un apspriešanas vērts, izlasiet te: https://ej.uz/cēlans_netulk.