Ričards Makgvairs "Šeit"

Ričards Makgvairs

Šeit

Pantheon Graphic Novels, 2014

Ja kāds man teiktu, ka es vēlreiz dzīvē ar interesi, apbrīnu un pilnā nopietnībā pētīšu grāmatu, kas vismaz nomināli ir piederīga komiksa jeb “grafiskā romāna” žanram, es droši vien neticētu. Lai gan es zinu, ka arī šajā jomā strādājoši mākslinieki mēdz censties runāt par nopietnām un nebūt ne izklaidējošām vai komiskām tēmām, kaut kādu pretestību allaž ir izraisījusi pati forma – tādā kā pagaidām vēl neuzņemtas filmas kadrējumā savirknētie attēli un pa runas “burbuļiem” izmētātais saraustītais teksts, ko visai grūti uztvert kā vienu veselu. Par Ričarda Makgvaira darbu “Šeit” biju dzirdējis daudz jau kopš tā iznākšanas brīža, un dzirdētais, tāpat kā šur tur manītais dažs šīs grāmatas atvērums, mani turpināja tirdīt tik ļoti, ka beigu beigās grāmatu esmu nopircis. Tiem, kas visa izskaidrojumu meklē agrā bērnībā, varētu pastāstīt, ka reiz ļoti agrā vecumā nonācu pie domas, ka dienas ir kā tādas cita uz citas saliktas papīra lapas, kas cita citu pārklāj vien daļēji, allaž zem virsējās atstājot redzamu arī kādu stūrīti no jau pagājušā laika. “Šeit” ir mēģinājums laiku uzzīmēt līdzīgā veidā, jo ikvienā grāmatas atvērumā atainota viena un tā pati vieta, kurai pāri klājas reizēm viens, citkārt pat vairāki mazāki laukumi, kuros ieraugāms šajā vietā notikušais jau pavisam citos laikos. Teksta laimīgā kārtā ir pavisam maz, un tam nav bijis tāpēc jācieš.