Ilmārs Šlāpins

Svāmī Šivānanda "Dievišķā dzīve"


Dievišķā dzīve

Svāmī Šivānanda, 1940


Kādā antikvariātā atrasts žurnāls, kas Otrā pasaules kara sākumā iznāca garīgo meklētāju izveidotā kopienā Indijā. Tas satur nodarbību plānus, dienas režīmu kopienā, tekstus sanskritā, dažus tulkojumus no upanišadām, jaunāko grāmatu pārskatus, iedvesmojošas esejas un padomus (“Kā rakstīt garīgo dienasgrāmatu”). Ir arī rubrika “Dievišķās dzīves aktivitātes citur pasaulē”, tur atrodamas arī ziņas par aktīvistiem Bulgārijā, Kanāriju salās un Igaunijā – kāda Krāmera kundze dibinājusi garīgo centru Narvā. Taču pārsvarā buklets orientēts uz bagātiem amerikāņiem, kas kļuvuši par Svāmī Šivānandas sekotājiem un devušies uz Rišikešu Indijā, Himalaju pakājē, dēvētu arī par “pasaules jogas galvaspilsētu”. Stingrā dienaskārtība paredz mosties četros no rīta, dienu aizvadīt meditācijās, nodarbībās un lūgšanās, skaitīt mantras Gangas krastā, nedaudz lasīt un vakara noslēgumā pierakstīt visu garīgajā dienasgrāmatā. Doties gulēt desmitos. “Kā pārbaudīt, vai jutekļu kontrole ir pietiekami attīstīta, ja jūs dzīvojat nomaļā mežā, kur nav daudz kārdinājumu? To var darīt tikai tad, kad esat sasniedzis pietiekami augstu līmeni. Neesiet kā tas jauneklis, kurš ik rītu puķi pēc aplaistīšanas izrāva no zemes, lai pārbaudītu, vai tā augsnē ir laidusi saknes!”

Raksts no Aprīlis 2019 žurnāla