Teju Kouls" Zināmas un dīvainas lietas"

Teju Kouls

Zināmas un dīvainas lietas

Londona: Faber & Faber, 2016

Sen nebija gadījies tā, ka grāmatu negribas beigt lasīt. Tā bija interesanta un gudra, taču nozīmīgs pievilcības faktors – sevišķi sākumā – bija arī atpazīstamība. Jo Koulam, lūk, arī ir īpašas jūtas pret tādiem rakstniekiem kā Andrē Asimans, Aleksandrs Hemons, V. G. Zēbalds, Dereks Volkots, Džeimss Boldvins, Tomass Transtremers. Tomēr muļķīgi būtu nodarboties ar lasīšanu kā egocentrisma etīdi vai pašapmierināšanos – laimīgā kārtā Koula esejas pastāvīgi pārsteidza ar kaut ko nedzirdētu, uz domām uzvedinošu vai vienkārši svaigi pateiktu. (“Transtremera dzejolī telpa tiek apdzīvota citādi; ķermenis kļūst par lietu, prāts peld, lietām piemīt biogrāfija, un pat tas, kas nav lieta, – arī domas tvērums – ir dzīvs.”) Rakstniekiem, dzejniekiem, rakstīšanai un lasīšanai turklāt veltīta tikai pirmā turpat 400 lpp. biezās grāmatas trešdaļa. Autors saistoši raksta arī par fotogrāfiju (fotografē arī pats), par ceļošanu, Ameriku, Āfriku, politiku, valodu, Obamu, Šveices kalniem, mākslu (viņš ir diplomēts mākslas vēsturnieks), rasu problēmu, Ņujorku, Nigēriju. Jo Kouls (gan dzimis ASV 1975. gadā) ir nigērietis un, teiksim, pirms kāda literāra lasījuma pārbaudot mikrofonu, savā dzimtajā jorubu valodā mēdzot sacīt tā: “Opolopo opolo ni ko mo pe opolopo enijan l’opolo l’opolopo.” Tas nozīmē: “Daudzas vardes nezina, ka daudzi cilvēki ir ļoti gudri.”