Upes sniegs

Upes sniegs

Senās Ķīnas lirikas antoloģija

Rīga: Neputns, 2024

Pēdējās desmitgadēs veiktie arheoloģiskie atklājumi liecinot, ka alkoholisko dzērienu gatavošana ir sākusies krietni agrāk un ietekmējusi kultūras procesus daudz lielākā mērā, nekā mums līdz šim ir šķitis. Esot pamats arī teorijai, ka tieši iespēja (vai nepieciešamība) ražot alkoholu bijusi galvenais stimuls, kas noteicis cilvēka pārorientāciju no klejotāju-mednieku dzīvesveida uz nometnieku-lauksaimnieku vietsēdību un revolucionāru lauksaimniecisko tehnoloģiju uzplaukumu. Ķīnas teritorijā atrasti pierādījumi alkohola lietošanai jau neolīta laikmetā, taču pavisam skaidrs, ka alkohols bijis neatņemami saistīts ar to mākslas žanru, ko mēs šobrīd dēvējam par Senās Ķīnas liriku. Dzērāji šajā kultūrā ne tikai netika stigmatizēti, bet tiem arī tika piedēvētas īpašās spējas atrasties robežstāvoklī starp šo un augstāko pasauli – pozīcijā, no kuras ieraugāmas tādas parādības un lietu kopsakarības, kas citiem ikdienas kņadas un raižu burzmā paslīd garām. Joprojām pasaulē visvairāk patērētais alkoholiskais dzēriens nav ne alus, ne vīns, bet ķīniešu 白酒 (baijiu) – 35–60% stiprs destilēts dzēriens, ko gatavo no fermentētiem graudiem: rīsiem, kviešiem, miežiem, prosas, Ījaba asarām, taču visbiežāk no sorgo.