Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Žans Ženē – marokāņu svētais
Tanžera: LDC éditions, 2010
Patiesībā tā nemaz nav grāmata, bet literārs žurnāls, mūsu Strāvas izmērā, taču sākumā to nepamanīju. Tanžera ir pilsēta, kas domāta cilvēkiem ar labu fizisko sagatavotību, rūdītiem ceļgaliem un stingrām potītēm (kad nopriecājies, ka abas minētās locītavas patlaban darbojas ciešami, konstatē, ka pastāv vēl arī kreisais gurns), jo jākāpelē nemitīgi. Ielu nosaukumi teorētiski ir vismaz divās valodās – arābu un franču –, taču ik pa brīdim atklāj, ka atrodies uz spāniski nodēvēta posma. Tas viss ir eksotiski un aizraujoši, taču atrast meklēto adresi – šoreiz grāmatnīcu La Librairie des colonnes, ko patiešām rotā kolonnas Latvijas karoga sarkanajā, – ir kā mazs brīnums un atvieglojums, arī tāpēc, ka brīdi nebūs jākāpj un jāsvīst spožajā Ziemeļāfrikas saulē. Kad pārdevējs bija mani maigi aizvadījis līdz vietējas izcelsmes grāmatām en français, kā pirmais iekrita acīs tieši šis izdevums. Lai nu par ko, bet par Marokas svēto es Ženē līdz šim nebiju uzskatījusi. Par svēto viņu savulaik nodēvēja francūzis Sartrs, bet dzimtā Francija, kā zināms, Ženē izraisīja vēlmi vemt… Lai nu kā, mans apstulbums un kāre atšifrēt nosaukumu bija tik liela, ka labprātīgi šķīros no dažiem desmitiem dirhamu. Tagad no 35 autoru rakstītā esmu noskaidrojusi, ka Francijā mirušais Ženē apglabāts Marokas ciematā Larašā ar skatu uz okeānu. Un marokāņi viņu, izrādās, mīl par dumpīgumu, nicinājumu pret jebkādām autoritātēm un dedzīgo (kā daži atzīmē, ne vienmēr rūpīgi pārdomāto) atbalstu palestīniešiem. Lūk, nezināju, ka Ženē esot bijis cīnītājs pret koloniālismu. Mjā.