Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
https://willrobotstakemyjob.com/
Pirms četriem gadiem tika publiskots divu Oksfordas Universitātes Inženierzinātņu katedras pētnieku darbs “Nodarbinātības nākotne jeb Par to, cik ļoti datorizācija apdraud darbvietas” [oxfordmartin.ox.ac.uk/downloads/academic/The_Future_of_Employment.pdf]. “Lai to noskaidrotu,” darba ievadā rakstīja tā autori, “mēs visupirms ar jaunradītu metodoloģiju mēģinājām prognozēt 702 detalizēti aprakstītu profesiju datorizācijas varbūtību un attēlot to ar Glausa procesu klasifikācijas līkni. Pamatojoties uz šīm prognozēm, mēs pētījām gaidāmo datorizācijas ietekmi uz ASV darba tirgu, īpašu uzmanību pievēršot riskam pakļauto darbvietu skaitam un attiecībai starp profesijas iespējamo datorizāciju, algu apmēru un izglītības apjomu, kas nepieciešams konkrētās profesijas apguvei.” Ja citētais fragments šķiet pārāk piņķerīgs, to visu var izteikt arī krietni vienkāršāk: abi zinātnieki centušies izdibināt, kuru profesiju pārstāvjiem jau tagad jeb, precīzāk sakot, pirms četriem gadiem būtu jāsāk uztraukties par to, ka viņu arodu varētu pārņemt datori, mašīnas jeb roboti. Pēc viņu aplēsēm, apdraudētiem vajadzētu justies vismaz 47% ASV darbaspēka. Šajā vietnē ikviens var pārliecināties par robotu draudiem savai profesijai; šīs prognozes gan balstītas ASV darba tirgus pētījumā. Iespējams, mums tuvākus rezultātus var gūt līdzīgā vietnē, kas tapusi Lielbritānijā [bbc.com/news/technology-34066941]. Lielbritānijā tuvāko 20 gadu laikā roboti varētu atņemt darbu kādiem 35% strādājošo. Mazs mierinājums gan ir fakts, ka rakstnieka vai žurnālista darba mehanizācijas varbūtība ir tikai kādi 3%.