Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ar muzejisku vērtību saglabāšanu, tām uzkrājoties, ir grūtības. Jo īpaši šīs grūtības kļuvušas sajūtamas kopš digitalizācijas laikmeta sākuma. Ieskenēt, pārfotografēt vai kā citādi pavairot var visu, taču ir grūti to uzglabāt un kādam aptvert. Jo īpaši ar šo problēmu mēdz saskarties tie, kas darbojas tā dēvētajā mantojuma nozarē (bibliotēkās, muzejos un arhīvos). Tomēr internets, lai arī ar viena cilvēka mūža uztveri neaptverams, ir izrādījies savdabīgs risinājums – pat neraugot no elektriskās strāvas atkarīgo nedrošību. “Mūsdienās, pateicoties visiem pieejamām digitalizētām un fotogrāfiski reproducētām kolekcijām, mākslas cienītāji var “virtuāli” apmeklēt muzejus savos datoru, viedtālruņu un planšetdatoru ekrānos,” vēstīts Ņujorkas Modernās mākslas muzeja (MoMA) jaunajā vietnē. Pasākums nudien vērienīgs, jo digitalizētā veidā padarīts publiski pieejams muzeja ekspozīciju klāsts kopš 1929. gada. Pasākums pieskaņots muzeja gadskārtējai jubilejas izstādei, kas šogad pieskaņota postimpresionisma glezniecības pārstāvjiem – Sezanam, Gogēnam, Serā un van Gogam. Viena no būtiskajām problēmām ir objektu fiziskā glabāšana, ne mazāk būtisks jautājums ir kopiju un reprodukciju saglabāšana nākamajām paaudzēm. Digitālās tehnoloģijas sniedz muzejniekiem un arhīvistiem līdz šim nebijušas informācijas pieejamības, uzglabāšanas un publiskošanas iespējas. Protams, līdz brīdim, kad visā pasaulē izslēgsies elektrība.