Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kad dzima televīzijas kanāls MTV un līdz ar to arī populārās mūzikas videoklipu žanrs, daudziem šķita, ka vēstures vienvirziena gaitā tas nozīmēs radio klausīšanās norietu. Brūss Vūlijs ar grupu The Camera Club šai virzībai veltīja pat dziesmu “Video Killed the Radio Star” – “Video nogalināja radio zvaigzni”. Bet, kad arvien plašāku izplatību guva mūzikas tiražēšana ar lāzera staru nolasāmos kompaktdiskos, par līdzīgi neatgriezenisku tika uzskatīts magnetofona lenšu, kasešu un vinila skaņuplašu liktenis, turklāt nu jau šī evolūcija bija skārusi ne vien populāro, bet arī klasisko mūziku. Rūdīti melomāni gan iebilda, ka kompaktdiskos to ietilpības ierobežojumu dēļ pamatīgi saspiestie ieraksti nebūt neskan tik labi kā noputēšanas, nodiluma un saskrāpēšanas riskam allaž pakļautās skaņuplates, taču vai nu viņos kāds klausījās, un vinila skaņuplašu ražošana pamazām panīka. Skaņuplašu īpašnieki palika pie savām kolekcijām, bet visi pārējie bija spiesti samierināties ar kompaktdisku skaņas kvalitāti, bet vēl pēc kāda laika – ar skanējumu, kāds bija iegūstams no legāli vai nelegāli lejuplādētiem failiem internetā. Taču tad notika kas dīvains: vinila skaņuplašu ražošana ir atdzimusi, to pārdošanas apjomi pieaug, un šādā formā atkal tiek izdoti gan populārās, gan klasiskās mūzikas ieraksti. Arvien plašāku popularitāti gūst mūzikas klausīšanās pakalpojumi internetā, kas līdzinās tam pašam vecajam un it kā mirušajam, bet nenomirstošajam radio, arī videoklipus, ja ir vēlēšanās, var skatīties internetā, bet par tādu MTV nu jau atceras vien retais. Spotify vai tam līdzīgi mazāki mūzikas straumēšanas pakalpojumi piedāvā galvenokārt populāro mūziku, bet Grammofy ir veltīts vienīgi klasiskajai mūzikai un var būt noderīgs, kad nav pieejama radio programma “Klasika” vai skaņuplašu kolekcija.