Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Podkāsts “Viss ir dzīvs” droši vien itin labi iederētos arī kādas valsts sabiedriskās radiostacijas programmā. Pārraižu veidotājs un autors Īans Čilags katrā raidījuma daļā intervē kādu nedzīvu priekšmetu, kura lomā iejūtas īpaši pieaicināts aktieris. “Viss, ko viņi stāsta, ir patiesība,” apgalvo pārraižu autors. Tur darbojas kolas bundžiņa Lūiss, stāvlampa Mīva, ziepju gabaliņš Tara, spilvens Deniss un citi. Jaunas pārraides tiek solītas katru otro otrdienu. “Viens no tiem ir tik plāns, it kā viņam būtu pārbraukts pāri,” spilvens Deniss intervijā stāsta par saviem “darba kolēģiem”, un, ja vien jums mājās ir kaut daži spilveni, ar viņa stāstījumu nav grūti identificēties. “Vienkārši plakans, kā norullēts. Otrs ir nedaudz kunkuļains, jo reiz tika ielikts izmazgāties, tā pildījums savēlās un nekad vairs īsti neatlaba. Un trešais ir ar atmiņas putu pildījumu. Kas nozīmē vienkārši to, ka viņš nav saspiests gluži plakans, taču arī savu pilno apjomu nespēj vairs atgūt. Vai varētu sacīt, ka viņā ir kaut kas ļoti samākslots? Viņš vēlas izpatikt ikvienam cilvēkam. Taču tu nevari būt kaut kas, ja esi pilnīgi jebkas.” Noslēgumā Deniss aizdomājas, kāds gan varētu būt Dieva spilvena pildījums, un izsaka minējumu, ka tas varētu būt pildīts ar eņģeļu spārnu spalvām. Pārraides var uzlūkot kā jocīgus literārus vingrinājumus, taču tās ir tik rūpīgi nostrādātas, ka uzvedina arī uz pārdomām par nopietniem jautājumiem – kaut vai par intervijas žanra nozīmi žurnālistikā.