Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ar Rautlidža filozofijas apgāda izdevumiem esmu pazīstams daudzus gadus. Tas sākās studiju laikā, kad kāds no mācībspēkiem, un nebūt ne tas saprātīgākais, bija apņēmies savākt apjomīgu ārvalstu autoru darbu bibliotēku un pievērsa uzmanību arī man, kam bija Rautlidža enciklopēdija CD-ROM formā. Kopš tā laika nu jau pagājis diezgan daudz gadu, gandrīz nevienā datorā vairs nav pat CD-ROM ielaišanas spraugu, un tomēr šīs vienīgi optiskajos ripuļos nolasāmās digitālās zināšanas nebeidz fascinēt. Tas ir līdzīgi kā ar grāmatām, kas manā pašreizējā dzīvesvietā aizņem plauktus pusotrā istabā un ko es nebūt ne visas esmu izlasījis vai pat tikai pašķirstījis. Jau pavisam drīz man vajadzēs izlemt – ņemt tās līdzi turpmākajā dzīvē vai atstāt pagātnē. Otrais variants ir pat apgrūtinošāks, jo pieprasa spējas lemt un šķirot. Tomēr baidos, ka tieši tam būs jāķeras klāt, jo pārāk daudzas plauktos esošās grāmatas ir kā mīļi draugi, no kuriem nav vienkārši atkratīties grūtību brīdī. Digitālie formāti un datu nesēji mainās, nāk un iet, taču drukātās papīra grāmatas paliek. Rautlidža apgāda vietne ir kā tāds neapgūts grāmatplaukts, pa kuru ilgstoši klejot, fantazējot, ko gan visu varētu izlasīt, ja būtu vairāk laika un nebūtu jāļaujas kārdinājumam doties šādos virtuālos klejojumos.