Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
facebook.com/groups/muizas.pilis
Interneta sociālo tīklu popularitātes pieaugums jau kādu laiku ir izraisījis vērā ņemamu pretreakciju: ir ne mazums ļaužu, kuri uzskata, ka rosība tajos ir bezmērķīga savu dzīves stundu šķērdēšana, kas līdzīgs alkohola vai azartspēļu atkarībai. Ir pat tādi, kas mudina posties uz interneta lietošanas gavēni – noteiktu laiku atturēties no ielūkošanās Facebook.com vai Draugiem.lv, izniršanu no šajos tīklos kultivētajiem informācijas burbuļiem un savas īstās dzīves dzīvošanu. Taču ir arī tādi, kas sociālajos tīklos saskata iespēju publicēt ko jēgpilnu un visiem pārējiem noderīgu. Jau labu laiku sekoju populārās tulkotājas Silvijas Brices rosībai: viņa apbrīnojamā čaklumā savā Facebook kontā sumina vai sveic kādu tās dienas jubilāru, tādējādi par šīs – bieži vien jau mūžībā aizsauktās – personas eksistenci atgādinot arī visiem pārējiem. Sociālie tīkli nav vienkārši egoisma barotnes, tos var izmantot visdažādākajiem mērķiem, un labs apliecinājums tam ir feisbuka kopiena “Latvijas muižas un pilis”, ko izveidojusi Latvijas Nacionālajā bibliotēka strādājošā vēsturniece Kristīne Zaļuma. Tas, ko Kristīne čakli dara šajā interešu kopā, nudien ir uzteicams. Folklorizētie priekšstati par 700 gadiem vācu kaklakungu jūgā un verdzībā aizvadītu laiku vēl arvien ir gana dzīvi, un ļoti cerams, ka šis vispārinājumos balstītais aizspriedums kādā brīdī padzisīs.