Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Nezinātājam droši vien varētu likties neticami, ka svētdienu rītos neatkarīgi no laikapstākļiem šur tur Rīgā uz ielu stūriem vai kādā citā iepriekš norunātā vietā mēdz sapulcēties 100–150 cilvēki un doties kolektīvā gandrīz trīsarpus stundas garā pastaigā, aplūkojot viņu pašu apdzīvotās vietas. Taču tieši tā notiek biedrības “VAK mantojums” rīkotajos “zaļajos pārgājienos”. Biedrība dzimusi no kādreizējā Vides aizsardzības kluba. Pārgājienus vada ceļotājs, ceļvežu autors, vēstures pētnieks un Latvijas vides aizsardzības entuziasts Aivars Jakovičs. Iespējams, dažs akadēmiskās vides vēsturnieks par viņa stāstījumiem varētu raukt degunu, taču jāņem vērā, ka lielākā daļa pārgājienu dalībnieku nav profesionāli vēsturnieki un ir bez lielām priekšzināšanām. Un pat tad, ja no vēstures šis tas ir zināms, ik pa brīdim var gadīties saskarties ar kaut ko jaunu un līdz šim nepamanītu. Tā, piemēram, pārgājienā, kas veltīts Zasulauka un Āgenskalna muižām, tiek aplūkotas ne tikai itin zināmās Hāmaņa muiža un Švarcmuiža, bet arī krietni vien mazāk pazīstamās Pīlādžu un Cīruļa (jeb Cīruļu) muiža. Taču runa nav par muižām, bet par savas apkārtnes, vides vērošanu vispār, pievērošot lielāku uzmanību šķietami ikdienišķajam, ierasti acīmredzamajam, jo vēsture, kā zināms, nav tikai tas, kas ierakstīts grāmatās, tāpat kā laiks nebūt nav tikai pa ciparnīcu slīdoši pulksteņa rādītāji.