Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mazo mājiņu (nekādā gadījumā nejaukt ar mazmājiņām) kustība visā pasaulē jau kļuvusi par tādu pašu sociālu kustību kā velosipēdisms vai vegānisms. Ideja ir šķietami vienkārša. Jāuzbūvē mobila maza mājiņa, kuru tad nu vari novietot jebkurā pasaules vietā un neraizēties par nekustamā īpašuma nodokli un citām tamlīdzīgām nepatikšanām. Taču arī sīkmājiņu īpašnieki ir spiesti saskarties ar lielo māju iedzīvotāju dzīves garu. Pati galvenā problēma esot dažādu mantu uzglabāšana. Cilvēka dzīves laikā gadās uzkrāt pārāk daudz lietu, piemēram, grāmatu, lai sīkmājiņā spētu ievākties bez šmaukšanās – lietu uzglabāšana kļūst par nopietnu problēmu. Kā esmu dzirdējis no sīkmājiņu pionieriem Latvijā, pie mums viņiem jāsaskaras ar vēl lērumu citu traucēkļu. Mājiņas parasti ir uz riteņiem un tātad atbilstoši likumiem tiek pieskaitītas pie satiksmes līdzekļiem. Tā ir nopietna ķeza, jo jāspēj uzbūvēt tādu mājiņu, kas atbilstu pa autoceļiem transportējamas piekabes statusam, un tas nudien nav vienkāršs uzdevums.