Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Šo regulāri ar jaunu informāciju papildināto vietni dizainers Deivids Erijs izveidoja 2008. gadā, kad pirmoreiz iznāca viņa grāmata “Logo Design Love”. Kā jau droši vien nav grūti uzminēt, gan grāmata, gan vietne ir veltīta logotipu, firmas zīmju jeb emblēmu radīšanai, izskatam un modēm. Vienā no vārda “logotips” latviešu valodas sinonīmiem pieminētā “firma” vismaz mūsu pasaules malā ir apveltīta ar īpašu nozīmi. Padomju gados dažādas rūpniecības preces mēdza iedalīt ne vien parastajās un deficītajās vai vietējā ražojuma un importa, bet arī “firmas” un visās pārējās. Firmas preces parasti bija gan importētas, gan piederīgas deficītam. Šāds iedalījums tagad varētu radīt maldīgu priekšstatu, ka arī firmas zīmes jeb logotipi būs bijuši piederīgi vienīgi kapitālisma un ārvalstu tautsaimniecībām, taču tā vis nebija, un, līdzīgi kā tagad ir ar katru visniecīgāko friziersalonu, kūku ceptuvi vai jaunuzņēmumu, arī katram kaut cik vērā ņemamam padomju uzņēmumam, iestādei vai saimniecībai bija vajadzīgs savs logotips. Ja tagad kāds no tiem būtu jāatsauc atmiņā, pirmais droši vien ienāktu prātā zīmogs, kas patiesībā nebija piesaistīts nevienam uzņēmumam, un tā bija PSRS kvalitātes zīme. Taču, kā liecina lietuviešu dizainera Roka Sutkaiša vākums (logodesignlove.com/soviet-logos), padomju preču un uzņēmumu logotipos var atrast ne vien asprātību un dīvainumu, bet pat reliģiskus simbolus.