Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Četrreiz gadā iznākošā žurnāla The Baffler redakcija savu ideoloģisko pārliecību necenšas slēpt un ar lepnumu sevi dēvē par “vadošo kreisā spārna politiskās kritikas, kultūras analīzes, īso stāstu un mākslas balsi Amerikā”. Atbilstoši tam, ko varētu no kreisi noskaņota preses izdevuma gaidīt, tajā bargi tiek kritizēta patērētāju kultūra, masu saziņas līdzekļu pērkamība, Silīcija ielejā valdošās blēdības, laikmetīgās mākslas tukšība un citas pasauli pārņēmušās kaites, tām pretī liekot atbrīvošanos, ko ļaudīm varētu sniegt lielākas vērības pievēršana tam, ko viņi domā, dara, patērē vai kas ar viņiem notiek. Tomēr, lai gan pats par sevi šāds uzstādījums šķiet pareizs, kaut kas tā pareizībā ir aizdomīgs, un, kā tas redzams dažā publikācijā, solītais kreisums reizēm sāk atgādināt aušīgu masku. Šo iespaidu labi var izbaudīt, palasot kreisi kritisku eseju par pasaulē bagātāko mākslinieku Deimjenu Hērstu (viņa bagātība, protams, pieminēta jau apakšvirsrakstā), jo, manuprāt, nav jābūt ne kreisam, ne labējam, lai sajustu, ka Hērsta mākslas jau labi sen pasaulē ir pārāk daudz un arī maksāts par to ir pār mēru.