Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
ej.uz/livanupica
It kā viss būtu labākajā kārtībā – rosās īsts itālis, sprakst malkas pavards, pagalmā prāvos strēķos nokrauta malka –, un tomēr kaut kas te nav īsti kārtībā. Tā ir pati pica, kas nepavisam neatgādina tradicionālo itāliešu ēdienu, bet drīzāk gan Latvijas (Latgales) lauku saimnieces gatavotu un cepeškrāsnī ceptu treknumtreknu siermaizi vai, vēl precīzāk, ar sieru dāsni aizdarītu prāvu sklandrausi. Bijām turp devušies ar kādu ārzemju viesi, nomēģinājām vairākas variācijas, taču visas kā viena izraisīja viesa spurgšanu un ķiķināšanu. Krietni vien lielāku iespaidu uz viņu atstāja Līvānu Stikla fabrikas muzejs, jo stikla traukus, atšķirībā no picām, Līvānos kādreiz gatavot prata – lai arī reizēm pēc padomiskiem zīmējumiem. Kā apliecina klasisko vistiņu un Daugavgrīvas kebabnīcas pieredze, visauglīgāk nodarboties ar lietām, kuras māk un kas labi padodas. Bet vienīgo picēriju Daugavpils šosejas malā nespēj glābt pat ar īstu malku kurināta krāsns.