Prusta pusē

library.illinois.edu/rbx/kolbproust/proust/corr

Mēģinot raksturot ļaužu saziņu digitālajā laikmetā, reizēm ir dzirdēta sūkstīšanās par nebūtībā aizgājušajiem ar roku rakstīto vēstuļu un pastkaršu laikiem. Šāds sakāvnieciskums gan pieļaujams vienīgi tad, ja izliekas nezinām, ka vēstuļu rakstīšana reiz nav bijis tikai literāri romantisks laika kavēklis, bet arī pavisam praktiska saziņas forma. Uz šādām pārdomām varētu uzvedināt drīzumā internetā pieejamā Marsela Prusta korespondence, jo, kā raksta viņa manuskriptu digitalizācijas projekta autori no Ilinoisas Universitātes bibliotēkas, Prusta vēstules galvenokārt bijušas saziņas rīks un daudzas no tām drīzāk atgādina mutvārdu komunikāciju, mūsdienu saraksti e-pastā vai sarunas pa tālruni. “Tā kā Prustu krietni vairāk par praktiskām rūpēm nodarbināja ļaužu savstarpējās attiecības, viņš bieži vien juta vajadzību sniegt garus un detalizētus skaidrojumus pat par visvienkāršākajām norisēm – piemēram, ielūgumā uz pusdienām,” raksta vēstuļu digitalizācijas projekta autori. Lai gan itin nekas neliecina, ka Prusts jebkad būtu aizdomājies par savu vēstuļu iespējamo publiskošanu, tajās bez personiskas dabas informācijas atrodams visai daudz par 19.–20. gadsimta mijas norisēm gan Parīzes sabiedrībā, gan Francijas kultūrā. Ar saviem vēstuļbiedriem Prusts apspriedis Dreifusa lietu un Oskara Vailda notiesāšanu, baznīcas un valsts nošķiršanu Francijā, Riharda Vāgnera mūziku un krievu baletu, relativitātes teoriju, dadaismu un daudzas citas tēmas. Universitātes bibliotēkas fondā esot vairāk nekā 6000 Prusta vēstuļu, un pirmie pāris simti, kas rakstīti Pirmā pasaules kara gados, tiks publiskoti 2018. gada 11. novembrī, šādi atzīmējot Lielā kara noslēguma simtgadi.