Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Nav nekāds noslēpums, ka darbošanās tikai savā nodabā vai šaurā vienu un to pašu cilvēku lokā var izraisīt stagnāciju un ikdienu pārvērst par rutīnu. Lai gan muzeji kopš brīnumistabu jeb kunstkameru laikiem bijuši savdabīgi nemainīguma, nezūdamības, pastāvošās lietu kārtības saglabāšanas tempļi, arī to darbībā mēdz notikt pārmaiņas, mainīties ieradumi, modes, apmeklētāju jeb skatītāju vēlmes un intereses. Creative Museum jeb Radošo muzeju tā vadītāja muzeoloģe Ineta Zelča-Sīmansone piesaka kā “neatkarīgu domnīcu, kas analizē muzejus, meklē stratēģiskus risinājumus un piedāvā profesionālus padomus”. Šādā kontekstā iederīgs ir pat kaitinošais vārds “radošais”, jo daudzos Latvijas muzejos būtu vērts vairāk domāt par to, kas un kā tiek darīts vai nedarīts. Kā novēroju sociālajos tīklos, vietne jau pamanījusies izraisīt nelielu viļņošanos, jo tajā tiek publicētas arī kritiskas recenzijas vai apskati par muzejos skatāmajām ekspozīcijām.