Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
jauta.garamantas.lv/lv/survey/view?survey-id=1167732
“Svinēšana ir prieks vai pienākums?” retoriski tiek vaicāts šīs lapas ievadā. “Vai svētkos ievērojam tradīcijas vai, drīzāk otrādi, esam radoši un liekam lietā izdomu? Šobrīd pētniekiem ir vairāk ziņu par to, kā kādreiz tika svinēts latviešu zemnieku sētā, mazāk apzināti mūsdienu svinēšanas paradumi. Kāda ir svētku loma mūsu dzīvē?” Atbildes uz šiem jautājumiem mēģina rast aptauja, kas ir daļa no Latvijas folkloras krātuves pētījuma par mūsdienu svētku ieradumiem. Latviešu kalendārā svētku un piemiņas dienu ir īpaši daudz, un pat dienās, kas nav īpaši atzīmētas kalendārā, iemeslu svinēt var atrast – gan jau kādam tad ir vai nu dzimšanas, vai vārda diena. Šogad visām šīm svinībām pievienojas Latvijas simtgadei veltītie pasākumi, un gads būs aizritējis vienos svētkos. Kamēr vēl nav pienākuši Ziemassvētki un Jaunā gada svinības, katrs var aizpildīt anonīmu anketu, kurā jāizvēlas starp šādiem atbilžu variantiem: “Svētki ir nepieciešama atelpa no ikdienas; svētkos atpūšos un par pienākumiem nedomāju”; “Svētku dienās labprāt atpūstos un neko nedarītu, bet ne vienmēr tas iespējams”; “Svētki aizvien iegadās nelaikā un kavē svarīgu pienākumu izpildi”; “Svētki ir ražīgākais darba laiks, kad padaru to, ko ikdienas burzmā nepagūstu”; “Svētki ir ienesīgākais peļņas laiks”; “Atzīstu vienīgi tādus svētkus, kas noslēdz kādu darba posmu vai atzīmē profesionālus panākumus”.