Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tikai nesen pievērsu uzmanību, ka Aleksandrs Vertinskis tango “Magnolija” apdziedājis kādu Ivetu. Tas mani pārsteidza, jo bez liekas galvas lauzīšanas biju uzskatījis, ka “Iveta” ir iecienīts 20. gadsimta vidū un vēlāk dzimušu meiteņu vārds, jo īpaši – Latvijā. No septiņiem puikām manā klasē pieci bija Jāņi, bet populārākais meiteņu vārds bija tieši Iveta, vienubrīd mums bija trīs vai četras Ivetas, un viena no viņām man pat ļoti patika. Kopš tā laika ar “Ivetu fenomenu” esmu saskāries atkal un atkal, jo gandrīz katrā jaunā darbavietā, ar strādāšanu saistītā projektā vai nelaikā iztraucējušā zvanā no kāda telemārketinga kantora pienāk iepazīšanās brīdis, un izrādās, ka jau atkal klātienē vai neklātienē man jāsarunājas ar kādu no Ivetām. Par to, ka arī bērnu vārdu likšanā pastāv mode, turklāt tā nepārtraukti mainās, protams, biju dzirdējis. Aptuveni reizi gadā mēdz parādīties ziņas par neparastākajiem un dīvainākajiem vārdiem, kādus vecāki Latvijā likuši saviem bērniem, un, šķiet, tad parasti arī tiek nosaukti biežāk izplatītie vārdi. Tagad šai vārdu modei var izsekot zinātniski un uzskatāmi, jo Centrālā statistikas pārvalde izveidojusi vietni, kurā apkopota informācija par pēdējos 100 gados Latvijā populārākajiem 100 vārdiem. Protams, Jāņi ir pirmajā trijniekā, Ivetu ir bijis krietni mazāk, tomēr šī vārda izplatības līkne gadu gaitā apstiprināja manas aizdomas. Ivetu uzvaras gājiens bija sācies 1955.gadā, kulminējis 1965. un 1975.gadā, bet pēc tam – pēc tam jau bija pienākusi tagadne. Jau agrāk bija pieejama līdzīga vietne, kas veltīta Lielbritānijā izplatītākajiem vārdiem kopš 1904.gada: http://visual.ons.gov.uk/baby-names-since-1904-how-has-yours-performed/.