Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
http://tractatus.lib.uiowa.edu/tlp
“Decimālie skaitļi kā atsevišķo propozīciju numuri norāda propozīciju loģisko svarīgumu, uzsvaru, kas uz tiem likts manā izklāstā,” Ludvigs Vitgenšteins skaidroja zemsvītras piezīmē, kas pievienota “Loģiski filozofiska traktāta” pirmajai rindai: “1. Pasaule ir viss, kas gadās” (Jāņa Taurena tulkojumā). “Propozīcijas n.1, n.2, n.3 utt. ir piezīmes propozīcijām nr. n; propozīcijas n.m1, n.m2 utt. – piezīmes propozīcijām nr. n.m; un tā tālāk.” Ja nu ir tā, ka nekad nav bijis iespēju un no tām izrietoša prieka ielūkoties minētajā Vitgenšteina darbā, citētā piezīme droši vien varētu likties mulsinoša, taču ikviens, kuram kaut tikai uz brīdi gadījies šo grāmatiņu pašķirstīt, uzreiz sapratīs, ka runa ir par traktāta uzbūvi jeb loģisko iekārtojumu. Traktāta izteikumus, apgalvojumus, sacījumus jeb propozīcijas Vitgenšteins kārtojis numurētā sistēmā, kuru veido septiņas galvenās un tām līdz pat četros līmeņos pakārtotas apakšpropozīcijas. Izņēmums ir pēdējā jeb septītā propozīcija, kas tā arī paliek bez piezīmēm vai izvērsuma. Šī loģiskā struktūra izrādījusies noderīgs pamats traktāta teksta atveidošanai interaktīvā grafiskā jeb, kā raksta šīs vietnes veidotāji, “metro kartes” formātā. Aiovas Universitātē tapusī “Traktāta” vizuālā karte ļauj ne vien mēģināt sekot pa pēdām Vitgenšteina domu gaitai, bet arī salīdzināt publicēto “Traktāta” versiju ar agrākām jeb “Prototraktāta” tekstiem.