Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ar svinībām LNB ēkā un ažiotāžu grāmatnīcās pagājušajā gadā noslēdzās ilgs un nozīmīgs posms jaunās Nacionālās enciklopēdijas tapšanā. Grāmatas formā un cietos vākos beidzot interesentu plauktos varēja nonākt jaunākais enciklopēdisko zināšanu apkopojums latviešu valodā. Latviešu enciklopēdiju vēsture ir visai gara, dažādu šķēršļu un nepatikšanu pilna jau kopš Gotharda Frīdriha Stendera “Augstas gudrības grāmatas no pasaules un dabas” (1774) iznākšanas laika; tagad varam tikai minēt, cik daudz šim pasaules zinību izklāstam latviešu valodā tolaik bija lasītāju. Kā uzzinām Nacionālās enciklopēdijas interneta vietnē, Jēkaba Dravnieka mēģinājums izdot latviešu enciklopēdiju 1891.–1898. gadā tā arī nekad netika īstenots pilnībā. Nākamais mēģinājums – gan krietni vien sekmīgāks – bija Rīgas Latviešu biedrības un Anša Gulbja apgādā izdotā “Konversācijas vārdnīca” 1903.–1921. gadā. Labāk zināms, protams, ir ambiciozais “Konversācijas vārdnīcas” izdevums, kas Arveda Švābes pārraudzībā Anša Gulbja apgādā sāka iznākt 1927. gadā. Tā izdošanu pie 21. sējuma pārtrauca Latvijas okupācija 1940. gadā. No padomju laikiem daudzām ģimenēm mantojumā palicis 1981. gadā izdot sāktās Latvijas Padomju enciklopēdijas zaļais komplekts, lai gan šur tur vēl varētu būt sastopama arī “Latvijas PSR Mazā enciklopēdija”. Visa šī vēsture ir pierādījums tam, ka, lai gan enciklopēdiju veidotāji tiecas uz visu pieejamo zināšanu apkopošanu un sistematizēšanu, iznākums allaž ir bijis kaut kādā ziņā nepilnīgs vai apveltīts ar trūkumiem. Izņēmums, protams, nav arī jaunā Nacionālā enciklopēdija, īpaši tās drukātais sējums, kurā ierobežotā apjoma dēļ informāciju nācies ievērojami reducēt vai pat destilēt. Glābiņš, kā šķiet, būs enciklopēdijas elektroniskā versija, kuru, ņemot vērā interneta specifiku, papildināt ar šķirkļiem un labojumiem var bezgalīgi vai vismaz pieejamā budžeta apjomos. Kā un vai šai enciklopēdijai izdosies spēkoties ar populāro “tautas enciklopēdiju” Vikipēdiju, noskaidrot varēs tikai tad, kad taps zināms, kura no tām tiek biežāk lietota un biežāk parādās dažādu rakstu darbu atsaucēs.