Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Andrejs Džunkovskis, Davids Kočarovs
Saldā dzīve, 2014–2016
Сладкая жизнь, Андрей Джунковский, Давид Кочаров
Krievu seriālu skatīšanās, protams, ir tas mazais, netīrais prieciņš, ar kuru pieklājīgā sabiedrībā lielīties nav pieņemts. Taču tīri cilvēciski to var saprast un piedot, galu galā, var to pasniegt arī kā antropoloģisku pētījumu ar mērķi izprast šo dīvaino “mākslīgo paradīžu” paveidu un tā attiecības ar pārmaiņām Krievijas iedzīvotāju pasaules uztverē un psiholoģijā. Aizvien krāšņākas tehniskās un radošās iespējas, lieliski aktieri, milzīga nauda un pieredze ļauj šo seriālu veidotājiem atļauties arī zināmu risku un spert kāju jaunās teritorijās. Šis seriāls diezgan drosmīgi (dažas vietas nācies aizsegt televīzijas ētera vajadzībām, taču tīklā atrodama arī necenzētā versija) pievēršas seksualitātei tās problēmu dažādībā, otrā sezona norauj jumtu, bez liekas klīrības vai didaktikas ieviešot homoseksuālu varoni un viņa attiecības ar izlemt nespējīgo, bet simpātijas sajutušo padoto. Taču centrā ir sievietes, kas pārliecināti uzņemas iniciatīvu, īpašu uzmanību pelnījusi aktrise Marta Nosova, kuras varone attīstās lēnām un pārliecinoši, ar katru sēriju gūstot aizvien lielāku skatītāja līdzjušanu un mīlestību. Jā, vēl viens attaisnojums noskatīties šo seksa drāmu ir tas, ka filmēts ir Latvijā: šķiet, ka teju vai visi ārskati un vismaz daļa interjeru “kaut ko stipri atgādina”, lai arī kadrā skaidri tiek runāts, ka darbība notiek Maskavā.