Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Samjuels Fulers
Četrdesmit stobru, 1957
Forty Guns, Samuel Fuller
50. gadu vesterni ir pareizi veidoti; tie atbilst klasiskajiem žanra nosacījumiem, un tos var skatīties kā vienas filmas nebeidzamas sērijas. Bet Fulers ir nepareizs režisors, tāpēc šī filma ir atšķirīga. Centrālais pistoļvīrs – valdības algots noziedznieku ķērājs Grifs Bonels – ir stipri savecējis nihilists, kurš ierunājas tikai reizēs, kad apspriež savas profesijas bezjēdzību. Viņam pretim stājas noziedzīga zemes īpašniece Džesika Dramonda (atveido izcilā Bārbara Stanvika), kas savu laiku vada, vicinot pletni un valdonīgi jājot prērijā 40 vīru pavadībā (no šejienes arī filmas nosaukums). Solītais vesterna sižets strauji pārtop melodrāmā, kur abi galvenie pretinieki pamet iepriekšējo nodarbošanos un dodas pretim savai laimei, lai arī varbūt ne pārāk ilgai. Šo pavērsienu tikai pasvītro Bonela spriedums, ka viņam līdzīgo varoņu un šāvēju laikmets strauji tuvojas beigām un palikuši vienīgi daži izmirstoši dinozauri. Šķiet, šī sevis saprašana, pastāvīga beigu sajūta, nespēja piemēroties jaunajam laikam ir īstais iemesls, kāpēc šo filmu vērts redzēt.