Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džordžs Stīvenss
Gigants, 1956
Giant, George Stevens
Džordžs Stīvenss, šķiet, pakārtojis savu filmu tās nosaukumam. Tā ir gigantiska pēc izmēra, ambīcijām un dzīves vērojuma. Var teikt, tā ir naftas laikmeta “Vējiem līdzi”, kur ASV Dienvidu vergturu vietā stājušies mazliet rasistiskie un mazliet seksistiskie teksasieši, bet melnādainos vergus aizvieto meksikāņu viesstrādnieki. Netradicionālā ģimenes sāga aizsākas ASV austrumos, Mērilendas pavalstī, kur kāds Teksasas lopkopības magnāts apprec vietējā ārsta emancipēto meitu. Pēc kāzām viņa pārceļas uz tuksnešaino un vientulīgo pavalsti, kur nonāk brīdī, kad nafta tajā labklājību tikko pacēlusi pārspīlētos augstumos. Tomēr šeit nav ierastā kinoepu sentimentālisma un dramatisma. Lai arī ne bez cilvēciskām kaislībām, emocijas tomēr netiek uzspiestas, un filmā atveidotajā dzimtā nav ne klišejisku konfliktu, ne žanriski paredzamu risinājumu. Kopā ar novecojošajiem varoņiem mēs pavisam brīvi virzāmies pretim neizbēgamajam nāves brīdim. Vēl tikai jāpiemin, ka tā bija pēdējā filma ar aktiera Džeimsa Dīna līdzdalību; viņš spēlē “ciema idiotu”, kurš pamanās kļūt par naftas miljonāru. Tieši Dīns, kurš bez mitas liek lietā savu ķermeni, balsi un mīmiku, kļūst par filmas atslēgu – dažreiz vulgāru, bieži nožēlojamu varoni, kurā tomēr mutuļo apspiesta, neapstādināma dzīves enerģija.