Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ektors Babenko
Zirnekļsievietes skūpsts, 1985
Kiss of the Spider Woman, Héctor Babenco
Gan Baltkrievijas notikumu konteksts, gan joprojām medijos apspriestie Latīņamerikas politiskie režīmi (Moraless un Maduro), tāpat arī LGBTQ kustības cīņa par tiesībām un Rietumu sabiedrības vispārējā noraidošā attieksme pret imigrantiem piešķir šai filmai, kritiķu vārdiem, nezūdošu aktualitātes dramatismu. Es varētu gan piebilst, ka ir arī citi iemesli, kāpēc būtu vērts izcelt filmu un brazīliešu režisoru Ektoru Babenko. Filmas sižets ir vienkāršs: divi cilvēki, gandrīz vai viens otru izslēdzoši pretmeti, ieslodzīti vienā cietuma kamerā. Viens ir politiskais marksists un autoritārisma pretinieks mačo Valentīns, bet otrs – izsmalcinātais un manierīgais Molina, kas ieslodzījumā nonācis saistībā ar savu homoseksuālo orientāciju. Šī situācija, lai arī sākotnēji negribīgi, izplaukst filmas garuma pas de deux dialogā. Molina atstāsta kameras biedram vecas nuāra filmas (kas arī ir skatītāja iespēja uz mirkli izrauties no stilizētās cietuma kameras klaustrofobijas), bet Valentīns pārmet gejiem bēgšanu fantāzijās un nevēlēšanos redzēt realitāti. Tuvība, kas veidojas kameras biedru sarunā, filmai ļauj atbrīvoties no koncentrēšanās uz Latīņamerikas 60.–70. gadu asiņaino režīmu skarbo realitāti, atklājot, ka vienmēr būs aktuāla Jesajas Berlina sludinātā “vērtību nesaderība”, kas tomēr ļauj cilvēkiem ar pilnīgi atšķirīgu attieksmi pret dzīvi kļūt par sarunas partneriem un draugiem.